Viesturs

Vārda nozīme

Vārds tradicionāli tiek skaidrots kā salikums no 'viesis' un 'turēt' — 'tas, kas uzņem/tur viesus', proti, viesmīlīgs saimnieks.

Vārda izcelsme un vēsture

Vārds ir sena, latviešu/baltu cilmes personvārda forma, kas saistīta ar vēsturisko zemgaļu kunga Viestura vārdu 13. gadsimtā.

Viesturs vēsturē pazīstams kā zemgaļu vadonis, kas 13. gadsimtā vadīja pretošanos Vācu ordenim. Vārds tika atdzīvināts un popularizēts 19.–20. gadsimta latviešu nacionālās atmodas laikā, kad daudzi seni, hronikās pieminēti, ar vēsturiskiem vadoņiem saistīti vārdi tika atgriezti aktīvā lietojumā kā apzināta alternatīva svešas cilmes vārdiem.

Etimoloģija

Vārds veidots kā salikteņa forma no 'viesis' (ciemiņš) un darbības vārda 'turēt', norādot uz spēju uzņemt un aprūpēt viesus — īpašību, kas senajā sabiedrībā tika augstu vērtēta.

Rakstura iezīmes

Tradicionālajās vārdu interpretācijās Viesturu mēdz saistīt ar vadītāja dabu, viesmīlību un spēju pulcināt cilvēkus ap sevi, atsaucoties uz vēsturiskā Viestura tēlu.

Vārda popularitāte

Latvijā šo vārdu nēsā 2400 cilvēku.

Popularitāte laika gaitā