Valentīns

Vārda nozīme

Vārds nozīmē 'stiprs, spēcīgs, vesels', atvasināts no latīņu vārda 'valens' (ģenitīvā 'valentis').

Vārda izcelsme un vēsture

Valentīns cēlies no latīņu personvārda Valentinus, kas saistīts ar īpašības vārdu 'valens' — 'stiprs, veselīgs'. Vārds izplatījies Eiropā caur kristīgo tradīciju un vēlāk arī caur laicīgo Valentīndienas svinēšanas paražu.

Vārda popularitāti Eiropā lielā mērā veicinājis svētais Valentīns (Sanctus Valentinus), agrīnās kristietības moceklis, kura piemiņas diena — 14. februāris — laika gaitā kļuvusi par mīlestības svētkiem. Caur katoļu un vēlāk arī protestantu tradīciju vārds izplatījies vācu, poļu, krievu un citās Eiropas valodās, ienākot arī latviešu personvārdu krājumā.

Etimoloģija

Vārda pamatā ir latīņu darbības vārds 'valere' — 'būt stipram, būt veselam', no kura atvasināts īpašības vārds 'valens' un tālāk personvārds 'Valentinus'.

Interesanti fakti

Ar Valentīndienu saistītā mīlestības svētku tradīcija ir salīdzinoši vēlīna, galvenokārt 19.–20. gadsimta parādība, un tai ir tikai netieša saistība ar vēsturisko svēto Valentīnu.

Vārda popularitāte

Latvijā šo vārdu nēsā 1828 cilvēku.

Popularitāte laika gaitā