Nora

Vārda nozīme

Nora visbiežāk tiek uzskatīts par saīsinātu formu no vārda Eleonora (vai Leonora), kura pati izcelsme nav pilnībā skaidra — iespējams, tā cēlusies no senprovansiešu Alienor, ar neskaidru tālāku etimoloģiju.

Vārda izcelsme un vēsture

Vārds Nora izplatījies vairākās Eiropas valodās kā patstāvīgs, no Eleonora/Leonora atvasināts īsvārds. Skandināvijā un Vācijā tā popularitāti ievērojami veicināja Henrika Ibsena luga 'Lelle māja' (1879), kuras galvenā varone ir Nora Helmere.

Vārds Eleonora Eiropā izplatījās jau viduslaikos, iespējams, saistīts ar Akvitānijas Eleonoru (12. gs.), un no tā laika gaitā dažādās valodās izveidojušies saīsinājumi, tostarp Nora. 19. gadsimta beigās Ibsena lugas ietekmē Nora kļuva par iecienītu patstāvīgu vārdu vairākās Eiropas valstīs, tostarp Skandināvijā. Latviešu valodā vārds pazīstams kā samērā mūsdienīgs, starptautisks personvārds.

Etimoloģija

Etimoloģiski Nora atvasināts, nogriežot vārda Eleonora/Leonora sākuma daļu. Paša vārda Eleonora izcelsme valodniecībā tiek diskutēta — piedāvātas gan provansiešu, gan ģermāņu izcelsmes versijas, taču vienprātības nav.

Interesanti fakti

Henrika Ibsena lugas 'Lelle māja' galvenā varone Nora Helmere kļuva par 19. gadsimta beigu sievietes neatkarības simbolu, un tas veicināja vārda Nora patstāvīgu popularitāti neatkarīgi no garākā Eleonora.

Vārda popularitāte

Latvijā šo vārdu nēsā 1710 cilvēku.

Popularitāte laika gaitā