Laima

Vārda nozīme

Vārds tieši saistīts ar latviešu vārdu 'laime' (laime, veiksme, liktenis) un baltu mitoloģijā pazīstamo likteņa dievieti Laimu, kas lēma cilvēka mūža gaitu un laimi.

Vārda izcelsme un vēsture

Baltu (latviešu) izcelsmes vārds, kas cēlies no kopīgas baltu saknes 'laim-', kura sastopama arī lietuviešu valodā (laimė - 'laime'). Vārds tiešā veidā saistīts ar senās baltu reliģijas dievietes Laimas vārdu.

Laima baltu mitoloģijā ir viena no nozīmīgākajām dievietēm - likteņa un laimes noteicēja, kas dziesmās un teikās minēta līdzās Māras un Dieva tēlam. Kā personvārds Laima nešaubīgi saistīts ar šo mitoloģisko tēlu un vārdu 'laime', un tas ir viens no tiem latviešu vārdiem, kas saglabā tiešu saikni ar pirmskristīgo baltu pasaules uzskatu. Personvārda formā tas plašāk izplatījās 19.-20. gadsimtā tautiskās atmodas laikā, kad tika atgriezti un popularizēti senie, ar latviešu folkloru un mitoloģiju saistīti vārdi.

Etimoloģija

Sakne 'laim-' baltu valodās apzīmē laimi, veiksmi, likteni; tā pati sakne sastopama arī lietuviešu 'laimė'. Dievietes Laimas vārds un sadzīves jēdziens 'laime' valodnieciski atvasināti no viena un tā paša pirmsākuma.

Rakstura iezīmes

Tradicionālajās vārdu interpretācijās Laimu mēdz saistīt ar laimi un labvēlīgu likteni, atsaucoties uz tās mitoloģisko un valodisko saikni ar vārdu 'laime'.

Interesanti fakti

Laima ir arī viena no galvenajām dievietēm latviešu mitoloģijā, kas lēma cilvēka likteni jau piedzimstot - šī saikne padara vārdu par vienu no simboliskākajiem latviešu personvārdiem.

Vārda popularitāte

Latvijā šo vārdu nēsā 2149 cilvēku.

Popularitāte laika gaitā