Laila

Vārda nozīme

Vārds visbiežāk tiek skaidrots ar nozīmi 'nakts', kas cēlusies no arābu valodas vārda 'layla'. Šī nozīme saistīta ar seno arābu mīlas stāstu par Laila un Madžnūnu, kur vārds simbolizē nakti kā mīlestības un ilgu laika tēlu.

Vārda izcelsme un vēsture

Vārda pirmsākumi meklējami arābu valodā, no kurienes tas caur persiešu un turku literatūru izplatījies tālāk. Skandināvijā, īpaši Norvēģijā un Somijā, vārds 20. gadsimta sākumā ieguva plašu, samērā patstāvīgu lietojumu neatkarīgi no austrumu izcelsmes stāsta.

Vārda Laila (arābu: ليلى) sakne meklējama senarābu dzejā, kur tas saistīts ar leģendāro pāri Laila un Madžnūnu - stāstu, kas radies 7. gadsimtā un kļuvis par vienu no ietekmīgākajiem mīlas stāstiem islāma pasaulē, vēlāk iedvesmojot arī persiešu dzejnieku Nizami Gandžavi. Eiropā vārds kļuva pazīstams galvenokārt caur orientālistisko literatūru 19. gadsimtā, bet īpaši nostiprinājās Skandināvijas valstīs 20. gadsimtā, kur Laila kļuva par patstāvīgu, plaši lietotu vārdu. Latvijā vārds ienācis salīdzinoši nesen, iespējams, ietekmējoties gan no starptautiskās popularitātes, gan no tā labskanīguma latviešu valodā.

Etimoloģija

Vārds atvasināts no arābu 'layla' (ليلى) - 'nakts'. Semītu valodās sakne l-y-l saistīta tieši ar tumsas/nakts jēdzienu. Nonākot Eiropas valodās, vārda forma pielāgojusies katras valodas fonētikai (Leila, Laila, Layla).

Interesanti fakti

Vārds Laila un tā varianti (Leila, Layla) ir izplatīti visā pasaulē - no Tuvajiem Austrumiem līdz Skandināvijai un Ziemeļamerikai, kur to popularizējusi arī Erika Klaptona dziesma 'Layla' (1970).

Vārda popularitāte

Latvijā šo vārdu nēsā 2232 cilvēku.

Popularitāte laika gaitā