Konstantīns

Vārda nozīme

Konstantīns nozīmē 'stingrs, noturīgs, pastāvīgs' – vārds atvasināts no latīņu īpašības vārda 'constans' ('nemainīgs, stingrs').

Vārda izcelsme un vēsture

Vārds ir latīņu cilmes (Constantinus), atvasināts no romiešu dzimtas vārda Constantius, un Eiropā izplatījies galvenokārt caur Romas un Bizantijas imperatoru vārdu un kristietības ietekmi.

Vārds kļuva vēsturiski nozīmīgs, pateicoties Romas imperatoram Konstantīnam Lielajam (4. gs.), kurš leģalizēja kristietību Romas impērijā un dibināja Konstantinopoli, kas kļuva par Bizantijas galvaspilsētu. Caur Bizantijas un pareizticīgās baznīcas ietekmi vārds plaši izplatījās Austrumeiropas un slāvu tautu vidū, kā arī caur katoļu tradīciju – Rietumeiropā. Latviešu valodā vārds ienāca ar kristīgo tradīciju starpniecību un saglabājis samērā svinīgu, klasisku pieskaņu.

Etimoloģija

Pamatā ir latīņu darbības vārds 'constare' ('būt pastāvīgam, nemainīgam'), no kura atvasināts īpašības vārds 'constans' un tālāk personvārds Constantinus – burtiski 'noturīgais, stingrais'.

Interesanti fakti

Vārdu Konstantīns nesuši vairāki Bizantijas imperatori, un tas joprojām plaši lietots gan slāvu valodās (Константин), gan Rietumeiropā dažādās formās – Constantine, Konstantin, Costantino.

Vārda popularitāte

Latvijā šo vārdu nēsā 2642 cilvēku.

Popularitāte laika gaitā