Jēkabs

Vārda nozīme

Jēkaba nozīme nav pilnībā viennozīmīga – tradicionāli to skaidro kā 'papēža turētājs' (atsaucoties uz Bībeles stāstu, kurā Jēkabs piedzimst, turot brāļa papēdi), bet daži valodnieki to saista arī ar nozīmi 'sekotājs' vai 'lai Dievs pasargā'.

Vārda izcelsme un vēsture

Vārds nāk no ebreju valodas (Ja'akov), un latviešu valodā tas ienācis caur grieķu Iákōbos un latīņu Iacobus – Bībeles patriarha Jēkaba un apustuļa Jēkaba vārds.

Jēkabs ir viens no senākajiem un noturīgākajiem Bībeles vārdiem, kas kristietības izplatības rezultātā nonāca praktiski visās Eiropas valodās. Latviešu valodā tas ienāca ar kristianizāciju un baznīcas grāmatu starpniecību, un ilgstoši saglabājies kā populārs vīriešu vārds, kā arī atspoguļojies vietvārdos un svētku nosaukumos, piemēram, Jēkaba tirgus un Jēkaba katedrāle Rīgā. Vārds ir cieši saistīts ar Latvijas kultūrvēsturi, tostarp caur Rīgas Svētā Jēkaba baznīcu un ielu nosaukumiem.

Etimoloģija

Ebreju 'Ya'aqov' tradicionāli saistīts ar vārdu 'aqev' ('papēdis'), atsaucoties uz 1. Mozus grāmatas stāstu. Caur grieķu un latīņu valodu vārds ieguvis formas Iacobus/Jacobus, no kā vēlāk atvasinātas gan forma Jēkabs, gan Rietumeiropā izplatītās Jacob, James, Jacques, Giacomo.

Interesanti fakti

No vārda Jēkabs cēlušies arī daudzi Rīgas un Latvijas vietu nosaukumi, piemēram, Jēkaba iela, Jēkaba tirgus un Svētā Jēkaba katedrāle, kas liecina par vārda dziļo iesakņošanos latviešu kultūrvēsturē.

Vārda popularitāte

Latvijā šo vārdu nēsā 2664 cilvēku.

Popularitāte laika gaitā