Ingus

Vārda nozīme

Vārda pamatā, visticamāk, ir sena ģermāņu/ziemeļnieku saknes 'Ing-' izcelsme, kas saistīta ar mitoloģisko dievību Ingu (Yngvi) — auglības un labklājības dievu senziemeļu ticējumos. Precīza, vispāratzīta tulkojuma vārdam nav.

Vārda izcelsme un vēsture

Ingus pieder pie vārdu saimes ar sakni 'Ing-', kas sastopama vairākās ģermāņu un skandināvu valodās (piemēram, Ingvar, Ingemar). Latviešu valodā šāda tipa vārdi — Ingus, Ingars, Ingrīda — izveidojušies 19.–20. gadsimtā nacionālās vārddošanas kustības laikā.

19. gadsimta beigās un 20. gadsimtā Latvijā izplatījās tendence veidot īsus, skanīgus personvārdus, izmantojot senas, arī no ģermāņu valodām aizgūtas saknes, pielāgojot tās latviešu valodas skanējumam. Ingus ir viens no šādiem vārdiem, kas kļuva par patstāvīgu, plaši lietotu vīriešu vārdu neatkarīgi no garākajiem 'Ing-' celma vārdiem. Vārds nostiprinājās kalendāros un ikdienas lietojumā 20. gadsimta gaitā un joprojām ir samērā izplatīts.

Etimoloģija

Saknes 'Ing-' izcelsme meklējama senģermāņu teonīmā *Ingwaz, no kura cēlušies arī skandināvu vārdi Ingvar un Ingemar. Latviešu 'Ingus' veidots, saknei pievienojot vīriešu vārdiem raksturīgo izskaņu '-us'.

Vārda popularitāte

Latvijā šo vārdu nēsā 1939 cilvēku.

Popularitāte laika gaitā