Haralds

Vārda nozīme

Vārds nozīmē 'karapulka valdnieks' vai 'kara vadonis', veidots no diviem senziemeļu/ģermāņu elementiem — 'harjaz' ('karapulks, karaspēks') un 'waldan' ('valdīt').

Vārda izcelsme un vēsture

Haralds cēlies no senskandināvu vārda Haraldr, kas ir viens no senākajiem un izplatītākajiem ziemeļģermāņu valdnieku vārdiem. Latviešu valodā tas ienācis caur vācu un skandināvu valodu starpniecību.

Vārds Haraldr bija izplatīts starp Skandināvijas karaļiem un vikingu laikmeta vadoņiem — to nesa vairāki Norvēģijas un Dānijas karaļi, tostarp Norvēģijas apvienotājs Haralds Skaistmataīnis. Caur vācu valodu (Harald) vārds izplatījās arī Baltijas reģionā, un Latvijā tas pazīstams jau vairākus gadsimtus, saglabājot savu skandināvisko skanējumu.

Etimoloģija

Vārds sastāv no diviem senģermāņu celmiem: 'harjaz' ('karapulks') un 'waldan' ('valdīt, pārvaldīt'). Līdzīgas cilmes ir arī citi Eiropas vārdi, piemēram, vācu Harald un angļu Harold.

Interesanti fakti

Vārdu Haralds nesuši vairāki Skandināvijas viduslaiku karaļi, tostarp leģendārais Haralds Skaistmataīnis, kurš uzskatāms par Norvēģijas apvienotāju 9. gadsimtā.

Vārda popularitāte

Latvijā šo vārdu nēsā 1786 cilvēku.

Popularitāte laika gaitā