Gunārs

Vārda nozīme

Vārds saistāms ar seno skandināvu Gunnar, kura pamatā elementi "gunnr" (cīņa) un "herr" (karotājs, karaspēks) – aptuveni "cīņas karotājs".

Vārda izcelsme un vēsture

Ziemeļģermāņu/skandināvu, radniecīgs arī vācu Günther; latviešu valodā izveidojusies forma Gunārs.

Gunnar ir sens skandināvu vārds, pazīstams jau no vikingu laikmeta un sengermāņu varoņteikām (piemēram, Nībelungu dziesmā un Eddas dziesmās minētais Gunnars/Gunther). Līdzīgas skanējuma vārds Gunārs latviešu valodā izplatījās 20. gadsimtā, tautas atmodas un nacionālās identitātes meklējumu laikā, kad tika popularizēti seni, spēcīgi skanoši vārdi. Nav pilnībā skaidrs, vai vārds Latvijā veidojies tiešas aizguves ceļā vai paralēli, izmantojot līdzīgu ģermāņu/baltu sakni.

Etimoloģija

No senziemeļu "Gunnarr" – "gunnr" (cīņa) + "herr" (karotājs). Latviešu valodā izveidojusies forma Gunārs.

Vārda popularitāte

Latvijā šo vārdu nēsā 3470 cilvēku.

Popularitāte laika gaitā