Guna

Vārda nozīme

Vārda pamatā, visticamāk, ir sena baltu/ģermāņu sakne 'gun-', kas saistīta ar nozīmi 'cīņa, karš' (sal. senziemeļu 'gunnr' — 'kauja'). Tautas etimoloģijā vārdu dažkārt saista arī ar latviešu vārdu 'uguns', taču šī saikne nav valodnieciski pamatota.

Vārda izcelsme un vēsture

Guna pieder pie vārdu saimes ar sakni 'Gun-', kas sastopama vairākās Eiropas valodās (piemēram, vācu Gunther, Gundula), un latviešu valodā, iespējams, veidojusies kā patstāvīgs, no garākiem vārdiem (Gunta, Gundega) atvasināts īsvārds.

Vārdi ar sakni 'Gun-' — Guna, Gunta, Gunārs, Gundega — Latvijā kļuva populāri 20. gadsimtā, daļēji nacionālromantisma vārddošanas kustības ietekmē. Guna bieži tiek uztverts arī kā patstāvīgs, no garākiem vārdiem saīsināts vārds, kas guva plašu izplatību 20. gadsimta otrajā pusē.

Etimoloģija

Iespējamā saknes 'Gun-' izcelsme meklējama ģermāņu 'gunþjō' ('cīņa, kauja'), kas sastopama arī skandināvu un vācu personvārdos. Tautā izplatītā saikne ar vārdu 'uguns' ir vēlāka, valodnieciski neapstiprināta interpretācija.

Vārda popularitāte

Latvijā šo vārdu nēsā 1883 cilvēku.

Popularitāte laika gaitā