Elizabete

Vārda nozīme

Elizabete cēlies no ebreju vārda Elīševa — nozīmē "mans Dievs ir zvērests" vai "mans Dievs ir pilnība".

Vārda izcelsme un vēsture

ebreju

No ebreju Elīševa vārds caur grieķu Septuagintas tulkojumu (Elisábet) un latīņu Elisabeth nonāca kristīgajā tradīcijā, jo tā saukta Jāņa Kristītāja māte Jaunajā Derībā. Caur kristietību vārds izplatījās visā Eiropā, iegūstot daudzveidīgas formas — angļu Elizabeth, vācu Elisabeth, franču Élisabeth —, un latviešu valodā ienāca kā Elizabete, iekļaujoties baznīcas vārdu klāstā.

Etimoloģija

Ebreju אֱלִישֶׁבַע (Elīševa) veidots no "Eli" (mans Dievs) un elementa, ko skaidro gan kā "zvērests" (šāva), gan kā saistītu ar skaitli "septiņi" vai "pilnība" — vārda otrās daļas precīza nozīme valodniecībā nav viennozīmīgi noteikta.

Interesanti fakti

Vārdam radušās daudzas deminutīvformas un paralēlformas dažādās valodās — Liza, Betija, Elza, Lība —, un to nesušas vairākas Eiropas karalienes, tostarp Anglijas Elizabete I un II.

Vārda popularitāte

Latvijā šo vārdu nēsā 4139 cilvēku.

Popularitāte laika gaitā