Antons

Vārda nozīme

Vārda precīza sākotnējā nozīme nav droši zināma — tas cēlies no senās romiešu dzimtas vārda Antonius, kura etimoloģija ir neskaidra. Tautas etimoloģija to reizēm saista ar grieķu „anthos" (zieds), taču šī saikne valodniecībā netiek uzskatīta par pierādītu.

Vārda izcelsme un vēsture

Vārds cēlies no romiešu dzimtas vārda (nomen gentile) „Antonius", kas, iespējams, ir pirmsromiešu, varbūt etrusku izcelsmes vārds.

Antonius bija viena no ievērojamākajām romiešu dzimtām — tai piederēja arī Marks Antonijs. Kristietībā vārdu popularizēja vairāki svētie, no kuriem pazīstamākais ir svētais Antonijs no Padujas un svētais Antonijs Lielais, agrīnās mūku kustības aizsācējs Ēģiptē. Caur svēto godināšanu vārds izplatījās visā katoliskajā Eiropā, ieskaitot slāvu zemes, kur ieguva formu Антон (Anton), un no turienes, visticamāk, ienāca arī latviešu valodā.

Etimoloģija

Vārda „Antonius" pirmssaknes izcelsme nav droši noskaidrota; tas varētu būt etrusku aizguvums latīņu valodā. Slāvu valodās forma saīsinājusies līdz „Anton", no kā radusies arī latviešu „Antons".

Interesanti fakti

Grieķu „anthos" (zieds) tautas etimoloģijā bieži tiek minēts kā vārda skaidrojums, taču valodniecība šo saikni neuzskata par pierādītu.

Vārda popularitāte

Latvijā šo vārdu nēsā 2899 cilvēku.

Popularitāte laika gaitā