Anatolijs

Vārda nozīme

Anatolijs nozīmē 'austrumnieks' vai burtiski 'saullēkts, austrumi' — no grieķu vārda 'anatolē'.

Vārda izcelsme un vēsture

Vārds cēlies no sengrieķu 'anatolē' (ἀνατολή) — 'saullēkts, austrumi'. Kristīgajā tradīcijā izplatījās kā vairāku svēto vārds, un no grieķu valodas nonāca krievu un citās austrumslāvu valodās kā Anatolijs.

Vārds saistīts ar vairākiem agrīnās kristietības svētajiem, tostarp Konstantinopoles patriarhu Anatoliju 5. gadsimtā. No Bizantijas tradīcijas vārds izplatījās Austrumu pareizticīgo baznīcā un kļuva populārs Krievijā un citviet Austrumeiropā. Latvijā Anatolijs sastopams galvenokārt kopš 20. gadsimta, lielākoties saistībā ar krievu valodas ietekmi un austrumslāvu kopienām.

Etimoloģija

Sakne — grieķu 'anatolē' (austrumi, saullēkts), kas apzīmēja debespusi, kur lec saule. Vārds nonācis slāvu valodās caur Bizantijas kristietības tradīciju un pareizticīgo svēto kultu.

Vārda popularitāte

Latvijā šo vārdu nēsā 5461 cilvēku.

Popularitāte laika gaitā