Amanda

Vārda nozīme

Vārds nozīmē „tā, kura ir mīlama" — tas ir latīņu valodas gerundīvs no darbības vārda „amare" (mīlēt).

Vārda izcelsme un vēsture

Latīņu izcelsmes vārds, kas gan pēc formas, gan nozīmes ir literārs veidojums, nevis antīkajā Romā reāli lietots personvārds.

Vārds Amanda tiek uzskatīts par XVII–XVIII gadsimta literāru veidojumu — to izmantoja vairāki angļu dramaturgi un dzejnieki, tostarp Džons Vanbrū (John Vanbrugh) savā lugā, apzīmējot mīlestības cienīgu sievieti. No literatūras vārds pārgāja ikdienas lietojumā un izplatījās angliski runājošajās zemēs, vēlāk arī citviet Eiropā. Latviešu valodā tas nonāca kā starptautisks vārds XX gadsimtā.

Etimoloģija

Vārda pamatā ir latīņu darbības vārds „amare" (mīlēt), no kura atvasināts gerundīvs „amanda" (tā, kas jāmīl). Formas ziņā tas ir līdzīgs vārdam Miranda (no „mirari" — brīnīties).

Interesanti fakti

Amanda ir piemērs tam, kā literatūrā apzināti radīts vārds vēlāk kļuvis par plaši izplatītu, reāli lietotu personvārdu vairākās valodās.

Vārda popularitāte

Latvijā šo vārdu nēsā 3102 cilvēku.

Popularitāte laika gaitā