Alberts

Vārda nozīme

Vārds nozīmē 'dižciltīgi spožais' vai 'cēls un slavens' - tas atvasināts no divām vācu senām saknēm: 'adal' (dižciltīgs, cēls) un 'beraht' (spožs, slavens).

Vārda izcelsme un vēsture

Ģermāņu izcelsmes vārds, kas veidojies senaugšvācu valodā kā saliktenis 'Adalbert'. Caur vācu un latīņu starpniecību tas izplatījies visā Eiropā, arī Baltijas reģionā, kur to ienesa vācu muižniecība un Livonijas ordeņa laikmets.

Vārds Adalberts (vēlāk daudzās valodās saīsinājies par Albertu) kristīgajā Eiropā izplatījās galvenokārt caur svētā Adalberta no Prāgas (10. gs.) kultu, kurš bija nozīmīgs misionārs Centrāleiropā. Vācu zemēs un vēlāk arī Baltijā vārds bija īpaši populārs muižniecības un garīdzniecības aprindās - to nesa, piemēram, Rīgas bīskaps Alberts fon Buksthēvdens, kurš 13. gadsimtā dibināja Rīgu un ievērojami ietekmēja Livonijas vēsturi. Šī saistība padarīja vārdu Alberts vēsturiski nozīmīgu tieši Latvijas kontekstā, un tas gadsimtu gaitā iekļāvās arī latviešu vārdu krājumā.

Etimoloģija

Saliktenis no senaugšvācu 'adal' (dzimta, dižciltība) un 'beraht' (spožs, slavens). Laika gaitā garā forma 'Adalbert' daudzās valodās saīsinājusies par 'Albert(s)'.

Interesanti fakti

Vārds vēsturiski cieši saistīts ar Rīgas dibinātāju - bīskapu Albertu fon Buksthēvdenu, kurš 1201. gadā nodibināja Rīgu un lika pamatus Livonijas valstij.

Vārda popularitāte

Latvijā šo vārdu nēsā 2160 cilvēku.

Popularitāte laika gaitā